Populārākās Ziemassvētku tradīcijas Latvijā

Leģenda vēsta, ka pati pirmā Ziemassvētku eglīte esot iedegta Latvijas teritorijā – tā, kā vēsta rakstos palikušas liecības, esot uzstādīta Rīgas Rātslaukumā 1510. gada Ziemassvētkos. Lai arī par pasaulē pirmās Ziemassvētku egles godu cīnās arī citas valstis, tostarp Igaunija, tomēr latviešu Ziemassvētki nav iedomājami bez savas egles. Tieši tādēļ šeit dzīvojošajiem Latvijas Valsts meži (LVM) sniedz unikālu iespēju – atbalstot Ziemassvētku tradīcijas Latvijā, LVM ļauj ikvienam valsts mežos nocirst savu eglīti bez maksas. Tomēr, ko darīt, ja uz mežu doties nevēlies vai nav iespēju, tāpat neuzrunā arī kuplās egles, ko tirgo mežsaimnieku pārstāvji? Izrādās, ir iespējams izveidot savu Ziemassvētku eglīti pašam, turklāt no visdažādākajiem materiāliem, ļaujot vaļu fantāzijai. Miniatūru eglīti var izveidot no īstiem egļu zariem, tos uzmanīgi, kārtu kārtām, liekot apkārt visparastākajai stikla pudelei – šāda egle aizņems maz vietas, taču priecēs visu svētku laiku. Ziemassvētku tradīcijas Latvijā liek īpaši pievērsties arī svētku galdam – neiztrūkstoši būs pelēkie zirņi ar speķi, kā arī smaržīgi pīrāgi, Ziemassvētkos galdā tiek likts arī cepetis un gatavoti štovēti kāposti. Un kur nu vēl smaržīgās piparkūkas! Ziemassvētkos vērts arī sagādāt jautrību, ievērojot dažādas tradīcijas, piemēram, velkot bluķi pa mājas pagalmu un pēc tam to sadedzinot, tā atvadoties no visa sliktā. Pavadi Ziemassvētkus kopā ar savējiem, kopjot mūsu tradīcijas ik gadu.

Latvijas kultūras kanons – kāda ir tā jēga?

Kā jau būsiet nopratuši pēc mana bloga, mani ārkārtīgi interesē viss Latvijas kultūrtelpā notiekošais un es maksimāli cenšos “turēt līdzi” visām aktualitātēm – jaunākajiem māksliniekiem, koncertiem, izstādēm, izrādēm un tamlīdzīgi. Tā, piemēram, Šogad aktuāli ir Jānim Rozentālam veltīti pasākumi un izstādes, no kurām es jau esmu apmeklējusi vairākas. Tā kā es samēra labi pārzinu kultūras jautājumus, man bieži vien draugi uzdod dažādus jautājumus un pēdējā laikā jo sevišķi bieži man ir vaicāts par to, ko īsti nozīmē Latvijas kultūras kanons. Lai arī man ir skaidri saprotama Latvijas kultūras kanona nozīmība un darbība, es apjautu, ka daudziem Latvijā šāda kanona esamība bija pilnīgi paslīdējusi garām. Tātad – ļoti īsti, atbildot uz lielo jautājumu: “Kas ir Latvijas kultūras kanons?” Principā Latvijas kultūras kanonu var nosaukt kā tādu Latvijas mākslas un kultūras sasniegumu novērtējumu. Tās kultūras vērtības un mākslas darbi, kuri ir iekļauti šajā kanonā, patiešām uzskatāmi par izciliem un nozīmīgiem. Bet kam tad nepieciešams šāds kanons? Principā, ar kultūras kanona palīdzību ir vieglāk izcelt labākos no labākajiem, kanona darbība var veicināt sabiedrības interesi par mūsu pašu mākslas vērtībām, kā arī tam ir ļoti praktisks pielietojums, jo daudzu studenti savās studijās izmanto šo kanonu kā mācību materiālu.

Latviešu dziesmu vārdi – kādēļ svarīgi tos zināt?

Kādu laiciņu atpakaļ, mūsu valsts slogans bija “Valsts, kas dzied”. It kā tobrīd viss likās pareizi – mūsu spēcīgās koru tradīcijas, Dziesmu un Deju svētki – tas viss patiešām apliecina mūsu vēlmi un varēšanu aizrauties ar dziedāšanu. Taču, paceļojot pa pasauli, es sapratu, ka ārpus šiem pasākumiem latvieši nemaz nav tik naski savu dziesmu dziedātāji. Mongolijā savas dziesmas dungo teju ikkatrs stepē sastaptais zirgu gans, savukār Andalūzijā Flamenko pārzināja jebkurš pretimnācējs, kuram par to pavaicāju. Tomēr, ja uz ielas Rīgā pavaicātu pretimnācējam “Cik daudz tevi ir zināmi latviešu dziesmu vārdi?”, visticamāk, pārāk daudz piemērus, kas atšķirtos no visiem zināmā “Kur tu teci gailīti?” un “Liku bēdu zem akmeņa”.

Latviešu dziesmu vārdi plašākā krājumā tomēr būtu jāzina ikvienam, jo tā ir tā kultūras bāze, kuru nododam tālāk saviem bērniem, mūsu dziesmās iekodētās vērtības, tādas kā cieņa pret dabu, ģimeni, draugiem u.tml. ir svarīgas jebkādā kontekstā, padarot latviešu dziesmas par jo sevišķi īpašām un zināšanas vērtām. Ja nezināt, kur meklēt latviešu dziesmu vārdus, Dziesmuteksti.lv ir viena no plašākajām latviešu dziesmu vārdu datubāzēm. Tajā ātri un vienkārši var atrast zināmāko latviešu dziesmu vārdus, lai tos iemācītos un papildinātu savu personīgo dziesmu vācelīti.

Kultūras pasākumi Rīgā

Tuvojas vasara, un es jau sāku domāt par to, kā nepalaist garām dažus lieliskus koncertus. Mani jau pamatā interesē kultūras pasākumi Rīgā, par citām pilsētām īpaši daudz nesanāk dzirdēt. Līdz šim šajā blogā esmu rakstījis tikai par latviešu kultūras pasākumiem, bet nav jau tā, ka mani interesētu tikai latviešu dziesmas un dejas. Tāpēc padalīšos arī ar citām ziņām. Nesen pamanīju, ka Rīgā jūnijā uzstāsies grupa Muse. Man viņi ļoti patīk. Nekad neesmu bijis viņu koncertā, tāpēc ļoti negribas laist garām izdevību. Maijā Rīgā koncertēs arī Mika. Jūs vēl viņu atceraties? Tāds dzīvespriecīgs puisis. Gribētos arī uz viņa koncertu, ja reiz viņš atbrauks līdz Latvijai. Kultūras pasākumi Rīgā nav nemaz tik vienveidīgi. Pašlaik gan makā tukšums, bet skaidrs, ka lētākās biļetes tiks drīz izpārdotas, tāpēc man vajag aizdevumu. Izskatās, ka Ferratum varētu būs pieņemams variants. Man nav pieredzes ar aizdevumiem, bet skaidri zinu, ka varēšu laikā atmaksāt, tāpēc apsveru. Lai nu kā, domāju, ka varu jau sacīt, ka tiekamies Mikas un Muse koncertā!

Kultūras pasākumi Rīgā

Tuvojas vasara, un es jau sāku domāt par to, kā nepalaist garām dažus lieliskus koncertus. Mani jau pamatā interesē kultūras pasākumi Rīgā, par citām pilsētām īpaši daudz nesanāk dzirdēt.

Līdz šim šajā blogā esmu rakstījis tikai par latviešu kultūras pasākumiem, bet nav jau tā, ka mani interesētu tikai latviešu dziesmas un dejas. Tāpēc padalīšos arī ar citām ziņām. Nesen pamanīju, ka Rīgā jūnijā uzstāsies grupa Muse. Man viņi ļoti patīk. Nekad neesmu bijis viņu koncertā, tāpēc ļoti negribas laist garām izdevību. Maijā Rīgā koncertēs arī Mika. Jūs vēl viņu atceraties?

Tāds dzīvespriecīgs puisis. Gribētos arī uz viņa koncertu, ja reiz viņš atbrauks līdz Latvijai. Kultūras pasākumi Rīgā nav nemaz tik vienveidīgi. Pašlaik gan makā tukšums, bet skaidrs, ka lētākās biļetes tiks drīz izpārdotas, tāpēc man vajag aizdevumu. Izskatās, ka Ferratum varētu būs pieņemams variants.

Man nav pieredzes ar aizdevumiem, bet skaidri zinu, ka varēšu laikā atmaksāt, tāpēc apsveru. Lai nu kā, domāju, ka varu jau sacīt, ka tiekamies Mikas un Muse koncertā!

Mūzikas notikumi JVLMA janvārī

Man kā klasiskās un koru mūzikas cienītājam ir itin interesanti dažādos veidos apmeklēt sev aktuālus koncertus. Janvāris ir mēnesis, kad Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā norisinās daži studentu eksāmeni, kā arī citi notikumi. Lūk daži  no tiem, kurus uzskatu par īpaši apmeklēšanas vērtiem:

6. janvāris, pkst. 10:00 – Pūšaminstrumentu 1. semestra maģistrantu eksāmens LMT Kamerzālē

6. janvāris, plkst. 16:00 – maģistrantes Simonas Radovičas eksāmens ērģeļspēlē Rīgas Sv. Jāņa Baznīcā. Radoviča atskaņos skaņdarbus no Baha, Rinka, Franka un Dambja.

6. janvāris, plkst. 16:00 – maģistrantes Līgas Dejus eksāmens ērģeļspēlē Rīgas Sv. Jāņa Baznīcā. Dejus atskaņos skaņdarbus no Gilmāna, Kalniņa, Latena, Zemzara, Balbastra un Rēgera.

8. janvāris – JVLMA Dzimšanas dienas svinības Lielajā Zālē. Piedalās
Gada balvas laureāti – čelliste Magdalena Ceple, pianists Georgijs Osokins, komponistsRolands Kronlaks, kā arī Egils Upatnieks /oboja/, Agnese Egliņa /klavieres/, JVLMA simfoniskais orķestris un jauktais koris.
Diriģenti Māris Sirmais un Andris Vecumnieks
Programmā J. Vītols, V. Augustins, R. Kronlaks, J. Mediņš, P. Čaikovskis, F. Šopēns

12. janvārī, 11:00 – maģistrantu koncerts klavierspēlē.

Pasākumu programmā notikumu ir krietni vien vairāk, iepazīsties ar to un noteikti nenožēlo savu laiku, lai pasākumu apmeklētu.

Latvijas kori

Latvijā ir vairāki labi un populāri kori, kuri dot tev iespēju justies kā daļai no Latvijas kultūras pamatiem. Ja esi kādreiz kaut kur dziedājis, tad visticamāk tev ir visas iespējas tikt jebkurā korī,bet ja tevi nekur neņem, tad vien jāizdomā kā ar sevi pastrādāt un mazliet uzlabot balsi, piemēram, paņemt balss treneri.
Ir vairāki kori visādām gaumēm, tik jāatrod kādā kori tu gribi būt un aiziet!

Ja tevi interesē vienmēr dziedāt kopā ar meitenēm un apbrīnot viņu skaistos tautu tērpus, tad es ieteiktu tev paprovēt iekļūt Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes korī ”Aura’‘. Šo kori vada ļoti labs diriģents, kurš nesen arī palika viena šova dēļ slavens – Edgars Vītols.
Koris ir ļoti labs un arī ir izcīnījis vispasaules koru olimpiādē ļoti prestižu un ievērojami augstu vietu/pakāpi.

Ja tevi interesē dziedāt nopietnā vīru korī un doties bieži izbraucienos ciemos pie citiem meiteņu koriem, tad es tev varu ieteikt vislabāko vīriešu kori PASAULĒ! Tieši tā – pasaulē! Rīgas Tehniskās Universitātes vīriešu koris ”Gaudeamus’‘ jau kārtējo reizi pēc kārtas ir triumfējis vispasaules koru olimpiādē, iegūstot zelta medaļu, pirmo vietu un vispasaules vīru koru čempionu titulu! Kori vada ļoti populārs un talantīgs mākslinieks/dziedātājs/ diriģents Ivars Cinkuss,kurš ir arī pasaulē pazīstams sava talanta dēļ, ne vien prestižā kora statusa dēļ.

Deju kolektīvi, kuros pieteikties.

Latviešiem ir ļoti skaistas tautas dziesmas un vispār mūzika, bet mūziku nevar vien visu laiku tikai klausīties un dziedāt vai ne? Vajag izkustināt arī citas ķermeņa daļas bez mutes un ausīm. Latvijā ir visādu veidu tautas deju kolektīvu, kas piedāvā cilvēkiem pievienoties un lēnām iemācīties dejot profesionālā tautas deju līmenī. Tev ir tikai jāatrod tas, kurš tev ir vistuvāk pie sirds. Ieteiktu tev sākumā atrast kādu zema līmeņa deju kolektīvu, ja neesi sen vai arī nekad dejojis, jo savādāk tev varētu būt diezgan grūti turēt līdzi augstu līmeņu dejo kolektīvu tempam un tas var būt daudz reiz vairāk nogurdinoši un mokoši nekā jautri. Tāpēc sāc ar maziem solīšiem un kāp augšā pa deju kāpnēm.

Ļoti sens tautas deju kolektīvs ir ”Liesma”, kas ir ļoti profesionāla līmeņa un kas ir viens no kolektīviem, kuram vienmēr ir A pakāpe, kā arī viens no kolektīviem, kurš vienmēr jau vairāku gadu garumā piedalās Dziesmu un Deju svētkos.

Vēl viens ļoti populārs deju kolektīvs, ir Rīgas Tehniskās Universitātes dejo kolektīvs ‘‘Vektors”. Īsti gan nezinu kāpēc, bet pēc nostāstiem šis kolektīvs ir ļoti prestižs un daudzi dejotāji, ja nebūtu jau iejutušies savos kolektīvos, gribētu dejot viņā.

Kolektīvs ar skaistu nosaukumu un skaistiem dejotājiem ”Pērle’‘ ir arī viens no Latvijas prestižākajiem deju kolektīviem. Ar ļoti draudzīgiem dejotājiem,protams,pēc tam, kad izturi savu pārbaudes laiku pie viņiem.

Dziesmu svētku programma!

Dziesmu svētki ir klāt! Un šeit ir tuvāko dienu programma! 
Kas tu esi – dalībnieks vai skatītājs?

CETURTDIENA, 9. JŪLIJS

visu dienu

Ielu koncerti

ielu koncerti

Atšķirīgas norises vietas Rīgā

10:00 – 21:00

Burtiski burvīgs burziņš Vērmanes dārzā

burtiski burvīgs burziņšvērmanes dārzs

Vērmanes dārzs

15:00

Pūtēju orķestru koncerta TAURES SAUC ģenerālmēģinājums

koncertspūtēju orķestriģenerālmēģinājumsķīpsala

Starptautiskais izstāžu centrs Ķīpsalā

19:00

Folkloras konkursu uzvarētāju koncerts GUDRU ŅĒMU PADOMIŅU

folklorakoncertsjāzepa vītola latvijas mūzikas akadēmija

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija

19:00

Tautas deju kolektīvu lielkoncerta LĪDZ VARAVĪKSNEI TIKT ģenerālmēģinājums

tautas dejasģenerālmēģinājumsdaugavas stadions

Daugavas stadions

19:00

Pūtēju orķestru koncerts TAURES SAUC

pūtēju orķestrikoncertstaures saucķīpsala

Starptautiskais izstāžu centrs Ķīpsalā

PIEKTDIENA, 10. JŪLIJS

visu dienu

Ielu koncerti

ielu koncerti

Atšķirīgas norises vietas Rīgā

10:00 – 21:00

Burtiski burvīgs burziņš Vērmanes dārzā

burtiski burvīgs burziņšvērmanes dārzs

Vērmanes dārzs

12:00

Tautas deju kolektīvu lielkoncerts LĪDZ VARAVĪKSNEI TIKT

tautas dejasdaugavas stadions

Daugavas staions

15:00 – 18:00

Tērpu skates RAKSTU DARBI finālkonkurss

tērpu skatemēģinājumskonkurssrlbn

Rīgas Latviešu biedrības nams

15:00 – 17:00

Folkloras kopu koncerts ROTAĻU RAKSTI

folklorarotaļu rakstibrīvības piemineklis

Laukums pie Brīvības pieminekļa

17:00

Tautas deju kolektīvu lielkoncerts LĪDZ VARAVĪKSNEI TIKT

tautaslīdz varavīksnei tiktdaugavas stadions

Daugavas stadions

19:00

Pūtēju orķestru defile programma

pūtēju orķestridefilebrīvības piemineklis

Laukums pie Brīvības pieminekļa

19:00

Kokļu mūzikas koncerts MANA SKĀRIENJŪTĪGĀ KOKLE

kokleslielā ģilde

Lielā Ģilde

SESTDIENA, 11. JŪLIJS

visu dienu

Ielu koncerti

ielu koncerti

Atšķirīgas norises vietas Rīgā

10:00 – 21:00

Burtiski burvīgs burziņš Vērmanes dārzā

burtiski burvīgs burziņšvērmanes dārzs

Vērmanes dārzs

11:00

Tautas deju kolektīvu lielkoncerts LĪDZ VARAVĪKSNEI TIKT

tautas dejaslīdz varavīksnei tiktdaugavas stadions

Daugavas stadions

19:00

Noslēguma koncerta “MANĀ DZIESMĀ TU…” ģenerālmēģinājums

noslēguma koncertsmanā dziesmā tuģenerālmēģinājumsmežaparks

Mežaparka Lielā estrāde

SVĒTDIENA, 12. JŪLIJS

09:00

Dalībnieku Svētku gājiens “Ābēcēdē…ūvēzēžē”

dalībnieku svētku gājiensgājiensdailes teātris

Vecrīga – Dailes teātris

10:00 – 17:00

Burtiski burvīgs burziņš Vērmanes dārzā

burtiski burvīgs burziņšvērmanes dārzs

Vērmanes dārzs

19:00

Noslēguma koncerts “MANĀ DZIESMĀ TU…”

noslēguma koncertsmežaparksmanā dziesmā tu

Pēdējais laiks pieteikties kādam kolektīvam!

Ja tu vēl esi skolēns un vēl neesi nevienā deju vai kora kolektīvā, tad šis ir pēdējais laiks pievienoties kaut kādam kolektīvam! Šajā vasarā aprit pieci gadi, kopš ir norisinājušies pēdējie Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas nozīmē to, ka šogad tas norisināsies atkal! Kā jau katru gadu – svētki būs no 6. līdz 12.jūlijam.

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir neatņemama daļa no Latvijas kultūras pamatiem. Šie svētki atgādina ne tikai pašiem dalībniekiem, bet arī skatītājiem, to, cik Latvijas kultūra ir skaista un bagāta. Tie norisinās reizi piecos gados jau kopš 1960.gada. Šogad norisināsies vienpadsmitie Skolēnu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Šo svētku ietvaros notiks gan ģenerālmēģinājumu  koncerti, gan lielkoncerti Mežaparka estrādē un Daugavas stadionā, gan dalībnieku gājiens un citi pasākumi.
Atšķirībā no Pieaugušo un Student dziesmu un deju svētkiem, šajos svētkos piedalās tikai skolēnu koru un deju kolektīvi.
Es uzskatu, ka šajos svētkos ir jāpiedalās visiem, kas vien var, jo tie nostiprina nacionālo identitāti katrā jaunietī.
Šie svētki ir lieliska iespēja izjust Latvijas kā  vienotas tautas spēku. Iespēja dziedāt skaistas un senas tautā iemīlētas dziesmas kopā ar vairākiem tūkstošu cilvēku vai arī dejot tautas dejas ar vairākiem atšķirīgiem kolektīviem.
Dziesmu un deju svētki nevienu neatstās vienaldzīgu un visticamāk pilnīgi visos dalībniekos izsauks patriotismu pret mūsu mazo, bet stipro valsti, kas tieši tagad ir nepieciešams vairāk kā jebkad!