Populārākās Ziemassvētku tradīcijas Latvijā

Leģenda vēsta, ka pati pirmā Ziemassvētku eglīte esot iedegta Latvijas teritorijā – tā, kā vēsta rakstos palikušas liecības, esot uzstādīta Rīgas Rātslaukumā 1510. gada Ziemassvētkos. Lai arī par pasaulē pirmās Ziemassvētku egles godu cīnās arī citas valstis, tostarp Igaunija, tomēr latviešu Ziemassvētki nav iedomājami bez savas egles. Tieši tādēļ šeit dzīvojošajiem Latvijas Valsts meži (LVM) sniedz unikālu iespēju – atbalstot Ziemassvētku tradīcijas Latvijā, LVM ļauj ikvienam valsts mežos nocirst savu eglīti bez maksas. Tomēr, ko darīt, ja uz mežu doties nevēlies vai nav iespēju, tāpat neuzrunā arī kuplās egles, ko tirgo mežsaimnieku pārstāvji? Izrādās, ir iespējams izveidot savu Ziemassvētku eglīti pašam, turklāt no visdažādākajiem materiāliem, ļaujot vaļu fantāzijai. Miniatūru eglīti var izveidot no īstiem egļu zariem, tos uzmanīgi, kārtu kārtām, liekot apkārt visparastākajai stikla pudelei – šāda egle aizņems maz vietas, taču priecēs visu svētku laiku. Ziemassvētku tradīcijas Latvijā liek īpaši pievērsties arī svētku galdam – neiztrūkstoši būs pelēkie zirņi ar speķi, kā arī smaržīgi pīrāgi, Ziemassvētkos galdā tiek likts arī cepetis un gatavoti štovēti kāposti. Un kur nu vēl smaržīgās piparkūkas! Ziemassvētkos vērts arī sagādāt jautrību, ievērojot dažādas tradīcijas, piemēram, velkot bluķi pa mājas pagalmu un pēc tam to sadedzinot, tā atvadoties no visa sliktā. Pavadi Ziemassvētkus kopā ar savējiem, kopjot mūsu tradīcijas ik gadu.

Ziemassvētku tradīcijas Latvijā

Advertisements

Latvijas kultūras kanons – kāda ir tā jēga?

Kā jau būsiet nopratuši pēc mana bloga, mani ārkārtīgi interesē viss Latvijas kultūrtelpā notiekošais un es maksimāli cenšos “turēt līdzi” visām aktualitātēm – jaunākajiem māksliniekiem, koncertiem, izstādēm, izrādēm un tamlīdzīgi. Tā, piemēram, Šogad aktuāli ir Jānim Rozentālam veltīti pasākumi un izstādes, no kurām es jau esmu apmeklējusi vairākas. Tā kā es samēra labi pārzinu kultūras jautājumus, man bieži vien draugi uzdod dažādus jautājumus un pēdējā laikā jo sevišķi bieži man ir vaicāts par to, ko īsti nozīmē Latvijas kultūras kanons. Lai arī man ir skaidri saprotama Latvijas kultūras kanona nozīmība un darbība, es apjautu, ka daudziem Latvijā šāda kanona esamība bija pilnīgi paslīdējusi garām. Tātad – ļoti īsti, atbildot uz lielo jautājumu: “Kas ir Latvijas kultūras kanons?” Principā Latvijas kultūras kanonu var nosaukt kā tādu Latvijas mākslas un kultūras sasniegumu novērtējumu. Tās kultūras vērtības un mākslas darbi, kuri ir iekļauti šajā kanonā, patiešām uzskatāmi par izciliem un nozīmīgiem. Bet kam tad nepieciešams šāds kanons? Principā, ar kultūras kanona palīdzību ir vieglāk izcelt labākos no labākajiem, kanona darbība var veicināt sabiedrības interesi par mūsu pašu mākslas vērtībām, kā arī tam ir ļoti praktisks pielietojums, jo daudzu studenti savās studijās izmanto šo kanonu kā mācību materiālu.

Latvijas kultūras kanons apkopojis izcilākās no Latvijas kultūras vērtībām

Latviešu dziesmu vārdi – kādēļ svarīgi tos zināt?

Latviešu dziesmu vārdi ir spēcīga kultūrvērtība.

Kādu laiciņu atpakaļ, mūsu valsts slogans bija “Valsts, kas dzied”. It kā tobrīd viss likās pareizi – mūsu spēcīgās koru tradīcijas, Dziesmu un Deju svētki – tas viss patiešām apliecina mūsu vēlmi un varēšanu aizrauties ar dziedāšanu. Taču, paceļojot pa pasauli, es sapratu, ka ārpus šiem pasākumiem latvieši nemaz nav tik naski savu dziesmu dziedātāji. Mongolijā savas dziesmas dungo teju ikkatrs stepē sastaptais zirgu gans, savukār Andalūzijā Flamenko pārzināja jebkurš pretimnācējs, kuram par to pavaicāju. Tomēr, ja uz ielas Rīgā pavaicātu pretimnācējam “Cik daudz tevi ir zināmi latviešu dziesmu vārdi?”, visticamāk, pārāk daudz piemērus, kas atšķirtos no visiem zināmā “Kur tu teci gailīti?” un “Liku bēdu zem akmeņa”.

Latviešu dziesmu vārdi plašākā krājumā tomēr būtu jāzina ikvienam, jo tā ir tā kultūras bāze, kuru nododam tālāk saviem bērniem, mūsu dziesmās iekodētās vērtības, tādas kā cieņa pret dabu, ģimeni, draugiem u.tml. ir svarīgas jebkādā kontekstā, padarot latviešu dziesmas par jo sevišķi īpašām un zināšanas vērtām. Ja nezināt, kur meklēt latviešu dziesmu vārdus, Dziesmuteksti.lv ir viena no plašākajām latviešu dziesmu vārdu datubāzēm. Tajā ātri un vienkārši var atrast zināmāko latviešu dziesmu vārdus, lai tos iemācītos un papildinātu savu personīgo dziesmu vācelīti.

Kultūras pasākumi Rīgā

Kultūras pasākumi Rīgā

Tuvojas vasara, un es jau sāku domāt par to, kā nepalaist garām dažus lieliskus koncertus. Mani jau pamatā interesē kultūras pasākumi Rīgā, par citām pilsētām īpaši daudz nesanāk dzirdēt. Līdz šim šajā blogā esmu rakstījis tikai par latviešu kultūras pasākumiem, bet nav jau tā, ka mani interesētu tikai latviešu dziesmas un dejas. Tāpēc padalīšos arī ar citām ziņām. Nesen pamanīju, ka Rīgā jūnijā uzstāsies grupa Muse. Man viņi ļoti patīk. Nekad neesmu bijis viņu koncertā, tāpēc ļoti negribas laist garām izdevību. Maijā Rīgā koncertēs arī Mika. Jūs vēl viņu atceraties? Tāds dzīvespriecīgs puisis. Gribētos arī uz viņa koncertu, ja reiz viņš atbrauks līdz Latvijai. Kultūras pasākumi Rīgā nav nemaz tik vienveidīgi. Pašlaik gan makā tukšums, bet skaidrs, ka lētākās biļetes tiks drīz izpārdotas, tāpēc man vajag aizdevumu. Izskatās, ka Ferratum varētu būs pieņemams variants. Man nav pieredzes ar aizdevumiem, bet skaidri zinu, ka varēšu laikā atmaksāt, tāpēc apsveru. Lai nu kā, domāju, ka varu jau sacīt, ka tiekamies Mikas un Muse koncertā!

Kultūras pasākumi Rīgā

Kultūras pasākumi Rīgā

Tuvojas vasara, un es jau sāku domāt par to, kā nepalaist garām dažus lieliskus koncertus. Mani jau pamatā interesē kultūras pasākumi Rīgā, par citām pilsētām īpaši daudz nesanāk dzirdēt.

Līdz šim šajā blogā esmu rakstījis tikai par latviešu kultūras pasākumiem, bet nav jau tā, ka mani interesētu tikai latviešu dziesmas un dejas. Tāpēc padalīšos arī ar citām ziņām. Nesen pamanīju, ka Rīgā jūnijā uzstāsies grupa Muse. Man viņi ļoti patīk. Nekad neesmu bijis viņu koncertā, tāpēc ļoti negribas laist garām izdevību. Maijā Rīgā koncertēs arī Mika. Jūs vēl viņu atceraties?

Tāds dzīvespriecīgs puisis. Gribētos arī uz viņa koncertu, ja reiz viņš atbrauks līdz Latvijai. Kultūras pasākumi Rīgā nav nemaz tik vienveidīgi. Pašlaik gan makā tukšums, bet skaidrs, ka lētākās biļetes tiks drīz izpārdotas, tāpēc man vajag aizdevumu. Izskatās, ka Ferratum varētu būs pieņemams variants.

Man nav pieredzes ar aizdevumiem, bet skaidri zinu, ka varēšu laikā atmaksāt, tāpēc apsveru. Lai nu kā, domāju, ka varu jau sacīt, ka tiekamies Mikas un Muse koncertā!

Mūzikas notikumi JVLMA janvārī

jvlma_1920

Man kā klasiskās un koru mūzikas cienītājam ir itin interesanti dažādos veidos apmeklēt sev aktuālus koncertus. Janvāris ir mēnesis, kad Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā norisinās daži studentu eksāmeni, kā arī citi notikumi. Lūk daži  no tiem, kurus uzskatu par īpaši apmeklēšanas vērtiem:

6. janvāris, pkst. 10:00 – Pūšaminstrumentu 1. semestra maģistrantu eksāmens LMT Kamerzālē

6. janvāris, plkst. 16:00 – maģistrantes Simonas Radovičas eksāmens ērģeļspēlē Rīgas Sv. Jāņa Baznīcā. Radoviča atskaņos skaņdarbus no Baha, Rinka, Franka un Dambja.

6. janvāris, plkst. 16:00 – maģistrantes Līgas Dejus eksāmens ērģeļspēlē Rīgas Sv. Jāņa Baznīcā. Dejus atskaņos skaņdarbus no Gilmāna, Kalniņa, Latena, Zemzara, Balbastra un Rēgera.

8. janvāris – JVLMA Dzimšanas dienas svinības Lielajā Zālē. Piedalās
Gada balvas laureāti – čelliste Magdalena Ceple, pianists Georgijs Osokins, komponistsRolands Kronlaks, kā arī Egils Upatnieks /oboja/, Agnese Egliņa /klavieres/, JVLMA simfoniskais orķestris un jauktais koris.
Diriģenti Māris Sirmais un Andris Vecumnieks
Programmā J. Vītols, V. Augustins, R. Kronlaks, J. Mediņš, P. Čaikovskis, F. Šopēns

12. janvārī, 11:00 – maģistrantu koncerts klavierspēlē.

lielazale3

Pasākumu programmā notikumu ir krietni vien vairāk, iepazīsties ar to un noteikti nenožēlo savu laiku, lai pasākumu apmeklētu.

Latvijas kori

latviešu kori

Latvijā ir vairāki labi un populāri kori, kuri dot tev iespēju justies kā daļai no Latvijas kultūras pamatiem. Ja esi kādreiz kaut kur dziedājis, tad visticamāk tev ir visas iespējas tikt jebkurā korī,bet ja tevi nekur neņem, tad vien jāizdomā kā ar sevi pastrādāt un mazliet uzlabot balsi, piemēram, paņemt balss treneri.
Ir vairāki kori visādām gaumēm, tik jāatrod kādā kori tu gribi būt un aiziet!

Ja tevi interesē vienmēr dziedāt kopā ar meitenēm un apbrīnot viņu skaistos tautu tērpus, tad es ieteiktu tev paprovēt iekļūt Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes korī ”Aura’‘. Šo kori vada ļoti labs diriģents, kurš nesen arī palika viena šova dēļ slavens – Edgars Vītols.
Koris ir ļoti labs un arī ir izcīnījis vispasaules koru olimpiādē ļoti prestižu un ievērojami augstu vietu/pakāpi.

Ja tevi interesē dziedāt nopietnā vīru korī un doties bieži izbraucienos ciemos pie citiem meiteņu koriem, tad es tev varu ieteikt vislabāko vīriešu kori PASAULĒ! Tieši tā – pasaulē! Rīgas Tehniskās Universitātes vīriešu koris ”Gaudeamus’‘ jau kārtējo reizi pēc kārtas ir triumfējis vispasaules koru olimpiādē, iegūstot zelta medaļu, pirmo vietu un vispasaules vīru koru čempionu titulu! Kori vada ļoti populārs un talantīgs mākslinieks/dziedātājs/ diriģents Ivars Cinkuss,kurš ir arī pasaulē pazīstams sava talanta dēļ, ne vien prestižā kora statusa dēļ.